Daiga Meirāne

0 km

Distance

0 timer

Tid

0 / 29

BesĆøgt

0

Point

# Foto Beskrivelse Point
1 PointImg Ekspedīcijas uzd.-ēbela muiža. 10
2 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-atgāzenes muizas vieta. viena no lielākajām bijuŔā atgāzenes muižas kompleksa ēkām atrodas vienÄ«bas gatvē. pati muižas ēka nojaukta salÄ«dzinoÅ”i nesen. tās teritorijā jau 19. gadsimta beigās izveidoja sanatoriju un nervu klÄ«niku "atgāzene", no kuras laikiem palikusi arÄ« esoŔā kompleksa ēka. 10
3 PointImg Ekspedīcijas uzd.-gerstenmeiera muiža. vairākkārt pārbūvētā muižas ēka ir saglabājusi tās kolonādi. 10
4 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-volfÅ”mita muiža. klasicisma stila koka muižas ēka.Ā tagadējās muižas ēkas ir celtas kā bagāto rÄ«dzinieku vasaras mÄ«tne klasicisma stilā uz zasu muižas zemes pirms 1824. gada. 19. gs. beigās tā piederēja alkoholisko dzērienu ražotājam albertam volfÅ”mitam (1816ā€”1895), kas cita starpā kopÅ” 1847. gada ražoja "rÄ«gas melno zāļu kuncena balzamu" un Ä·imeli (wolfschmidt kĆ¼mmel). pēc kara beigām muižiņas ēkas ietilpa latvijas valsts universitātes botāniskā dārza teritorijā. saglabājuŔās 3 ēkas. 10
5 PointImg Ekspedicijas uz.-bloka muiža. tagadējo ēku toreizējās jelgavas Å”osejas malā 1841. - 1843. gadā uzcēla viesnÄ«cnieks bartels Å”eibe, lÄ«dzās izveidots dārzs. pēc tam, kad 1857. gadā muižiņu savā Ä«paÅ”umā ieguva kapteinis eduards bloks, to sāka dēvēt viņa vārdā. 10
6 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-borherta muižiņa. lÄ«dz mÅ«sdienām saglabājusies 18. gadsimta vidÅ« celtā muižas dzÄ«vojamā ēka, ko uzskata par vienu no trim visvecākajām koka ēkām rÄ«gā, valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis. muižiņas dzÄ«vojamā ēka celta 18. gs. vidÅ«, pārbÅ«vēta 1960.-1966.g., kad nojaukta 20. gs. sākumā celtā dārza puses veranda, un 1999.gadā, pārbÅ«ves laikā likvidējot vērtÄ«gas bÅ«vdetaļas. atjaunota pagājuÅ”ajā gadā. 10
7 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-hāgena muiža. daugavgrÄ«vas un mārtiņa ielas stÅ«rÄ« saglabājies hāgena muižas pārvaldnieka nams saukts arÄ« par puÅ”muižnieka muižu. 10
8 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-hartmaņa muiža. celta ap 1786.gadu. celta klasicisma stilā. 19.gs otrajā pusē nonāk tirgotāja v.hartmaņa Ä«paÅ”umā, muiža tiek pārbÅ«vēta, paplaÅ”ināta. muižas kompleksam, atŔķirÄ«bā no lielākās daļas rÄ«gas muižu, ir saglabājusies daļa no parka, kā arÄ« vietām redzams unikāls čuguna žogs. ēka celta Ŕķautņu guļbÅ«ves konstrukcijā. pēc 1806.gada piebÅ«vēta deju zāles piebÅ«ve, kurai izveidota pret ielu pavērsta kolonāde (6 toskāniskā kārtojuma koka kolonnas). 19.gadsimta pirmajā pusē uzcelts arÄ« abas ēkas daļas savienojoÅ”ais korpuss ar lieveni, kam ēkas vizuālai lÄ«dzsvaroÅ”anai izveidotas 4 kolonnas. lievenis 1929.gadā pārbÅ«vēts par slēgtu telpu. ieeja vēl 20.gadsimta sākumā bijusi tikai no pagalma. mansarda jumts un manteļskurstenis. zem esoŔā kārniņu seguma saglabājies arÄ« dēļu jumta klājs - liels baroka laikmeta retums. 20.gs. sākumā bēniņu izgaismoÅ”anai jumtā bija ielikti arÄ« stikla kārniņi. 10
9 PointImg 1906.gadā lÄ«dzās mārupÄ«tei celta koka celtne ar mÅ«ra stalli. ēkai ir saglabājuÅ”ies jÅ«gendstilam raksturÄ«gi elementi, metālkalumi. 10
10 PointImg EkspoedÄ«cijas uzd.-hāmaņa muižiņa ir 1886. gadā celta vestfālenes stiepļu fabrikas direktora hermaņa rālenbeka koka dzÄ«vojamā ēka.Ā Ä“ka celta ar tornÄ«ti, kolonnām, lieveni, barokāliem elementiem, dekoratÄ«viem skursteņiem un terasi. blakus bijis zirgu stallis ar ratnÄ«cu un nelielu ēku kalpotājiem. vizuāli ēka atgādina 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā celtās āgenskalna muižiņas. 10
11 PointImg EkspedÄ«cijas uzd.-nordeÄ·u muiža.Ā  zināms, ka 1851. gadā muiža sastāvējusi no 17 ēkām, tai skaitā 2 krogiem. lÄ«dz mÅ«sdienām ir saglabājuŔās 3 ēkas.dzÄ«vojamā ēka celta 18. gadsimtā baroka stilā, tai ir viens stāvs, divslÄ«pju jumts. 1910. gadā uzcelta vēl viena mÅ«ra dzÄ«vojamā māja. pie muižas atrodas angļu stila ainavu parks 3,6 ha platÄ«bā,Ā  kura daļēji saglabātais fragments patlaban veido nordeÄ·u parku.Ā nordeÄ·u muiža ir viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm rÄ«gā. 10
12 - Dzelzceļa vēstures uzd.- vagonu parksĀ  10
13 - EkspedÄ«cijas uzd.-dvīņu Å«denstorņi.Ā Ā rÄ«gas vecākie tā saucamie Å«denstorņi mazajā matÄ«sa ielā bija uzbÅ«vēti 1896.gadā.Ā Å”Ä«s bÅ«ves, kas labi saredzamas rÄ«gas ainavā, iezÄ«mē pilsētas centra robežas.Ā virs ieejas durvÄ«m Å«denstornÄ« ir redzams pilsētas ģērbonis. 20
14 - Mūsdienu uzd.- latvijas nacionālā bibliotēka 10
15 - Latvijas upes-daugava mÅ«su likteņu upe! vanÅ”u tiltsĀ  10
16 - Mākslas un kultūras uzd.-latvijas nacionālā opera un balets 10
17 - Mākslas un kultūras uzd.-mežaparka lielā estrāde 10
18 - EkspedÄ«cijas uzd.-dauderi. nams celts 1897. gadā kā alusdarÄ«tavas ā€œwaldschlĆ¶ĆŸchenā€ (mÅ«sdienās ā€œaldarisā€) turÄ«gā Ä«paÅ”nieka ādolfa fon bingnera savrupmāja ar parku.Ā pēc 1. pasaules kara nams gadiem ilgi stāvēja neizmantots, lÄ«dz 1937. gadā tajā vērienÄ«gi iekārtoja kārļa ulmaņa rezidenci. 20
19 - Vēsturiski sāpīgais punkts-barikāžu piemiņas zīme 10
20 - EkspedÄ«cijas uzd.-Å”varcmuiža. agrāk hāgena muiža, tg Å”varcmuiža. viena no skaistākajām pārdaugavas muižām.Ā Ä“ka nodega 1812. gadā, restaurēta 1872. un 1997. gadā. 10
21 - EdināŔanas/dzirdināŔanas uzd.-visi savējie 10
22 - 15punktu kp-rīgas pils 15
23 - Ekspedīcijas uzd.-francena muiža 10
24 - Dzelzceļa uzd.atgāzenes stacija 10
25 - ĒdināŔanas/dzirdinaÅ”anas uzd-alus darÄ«tava aldarisĀ  10
26 - Kārumnieka uzd.-gemoss 10
27 - Kārumnieka uzd.- laimas Ŕokolādes muzejs ( ). 10
28 - Sporta un sporta vēstures uzd.-daugavas stadions 10
29 - Dzelzceļa vēstures uzd.- brasas stacija 10