Mārcis Eihenbergs
Nebiju braucis Montavit, Unibankas, SEB un nu jau Latvijas Valsts Mežu maratonu kopš 2006. gada Cēsis-Valmiera. Žēl, ka Covid ir paplucinājis dalībnieku sastāvu. Šajos mežos braukts ļoti daudz gan senatnē, gan mūsdienās un nevarēju iedomāties, ka te ir tādi pauguri ar tik lielu augstuma starpību atrodami. Man šķiet, šim apvidum, ļoti laba trase. Tur, kur nomaldijās, kāds bija ļaunprātīgi norāvis marķējumu.. Papētiju Stravā - braucējs ar laiku 1h29min bija aizbraucis pareizi. Liktenīgajā pagriezienā es aizbraucu nepareizi, jo neskatijos uz marķējumu, bet uz to, kur aizbrauca priekšā braucošie. Droši vien braucot vienam, varbūt būtu iekritis acī, ka tur jāgriež atpakaļ mežā, bet nu, vandāļi ir visur un diemžēl tuvāk Rīgai to ir vairāk. Tiem, kas sūdzas par ēdināšanu, parādiet man vietu, kur dod karbonādi ar piedevām un zupu pa 3Eur??? Garšīgi un lēti. Paldies par trasi, kas bija pietiekami interesanta šiem mežiem, garšīgajām pusdienām un lieliskām emocijām 20km braucienā no mājām! Ceru, ka nākamgad šis posms paliks kalendārā.
Elvijs Mežaleons
Viena lieta, kas jau šim seriālam ierasta - no MTB gandrīz ne smakas jebšu sauksim šo par 2. daļu Ķeipenes posmam. Bet konkrēti par šo posmu - slavenā vieta, kur stabaili lielākā daļa no dalībniekiem aizšāva taisni un nomaldījās, tātad, marķējums nebija līmenī šajā vietā. Atlika tikai novilkt lenti pāri ceļam un viss būtu skaidrs. Un vēl - reizes trīs trasē nācās satikties ar automašīnām, kas ir vispār... bez komentāriem.