Latvijas Velo Vasara 2022

Atpakaļ Rīga
# Foto Apraksts Punkti
1 PointImg Neorenesanses stilā celtā sužu pils atrodas ķīšezera krastā.1923.gadā pili iegādājās septītās dienas adventisti, kas šeit atvēra baltijas ūnijas skolu - misijas skolu. šeit visu trīs baltijas valstu studenti apguva teoloģiju un sekretāra amatu. līdzās pilij atradās palīgsaimniecības. vasarās pils teritorija tika pielāgota kūrorta vajadzībām - bija ziņas, ka šajā ķīšezera līcī ir dziednieciskas dūņas.līdz nesenam laikam par šīs pils eksistenci zināja tikai retais - pils bija ilgstoši atradusies gan padomju okupācijas, gan latvijas armijas daļu (izlūku - desanta bataljons) teritorijā un sabiedrībai nebija pieejama.sužu vietvārdu uzskata par seno lībiešu etnonīmu, kas nozīmē "vilks".mūsdienās pils ir sliktā stāvoklī, pamesta un uzskatāma par ļoti apdraudētu. līdz mūsdienām borherta muižiņas vēsturiskajā centrā saglabājušās divas vecas ēkas un parka atliekas.muižas dzīvojamā ēka ir guļbaļķu būve. skatoties no pagalma puses kreisā piebūve celta šķautņu guļbūves tehnikā, labējai izmantota pildrežģa konstrukcija.izcili vērtīgs ir ēkas interjers un apdares elementi. logu stils bija tuvāks rokoko stilam. diemžēl 1999.gada remontā aizgāja bojā šī labākā 18.gadsimta trešā ceturkšņa logu un to apkalumu kolekcija rīgā.pils baroka laiku durvis bijušas ar noapaļotiem paneļiem, marmorizētas. grīdas bijušas no dēļiem, vaskotas. h.pīranga darbos iekļauti 1912.gadā (?) uzņemti telpu interjera attēli, kas ataino elegantas, greznas krāsnis - viena no tām ir saglabājusies no baroka laikmeta.iekštelpās sienu cokola daļu klāja koka paneļi rāmja un pildiņu konstrukcijā. plaknes virs tiem klāaja ar nagliņām stiprināts apgleznots audums. audums gandrīz nav saglabājies, izņemot strēmeles pie naglojuma vietām. tas bijis linaudekls, uz kura ar brīvu roku gleznoti augu motīvi. katrā telpā dominēja cita krāsu gamma - vienā zaļa, citā brūna, citā sārta. 18.gadsimta trešajā ceturksnī tieši uz guļšķautņu sienām līmētas arī papīra tapetes - senākās apzinātās tapetes rīgā. šo tapešu papīrs bijis liets ar roku, kvadrātveida lokšņu formā.līdz ar klasicisma ēras atnākšanu 18.gadsimta beigās no sienām tika noņemts apgleznotais audekls un tapetes tika līmētas tieši uz koka. tapetes bija gaiši zilas, ar sīku, baltu punktiņu rastru un sārti melnu ziediņu ornamentu. 10
2 PointImg Rīgas zīme  10
3 PointImg Piepilsētas muižas ansamblis sastāvēja no četrām koka ēkām, staļļa, kalpotāju un virtuves nama un divām dzīvojamam ēkām šveiciešu vasarnīcu arhitektūras stilā. to cēlis ap 1850.gadu tirgotājs un lielās ģildes vecākais eberhards mihaels fon bulmerings, kas ieguva šo zemes gabalu 1849. gadā no zasulauka muižas īpašnieka eižena šnakenburga (no viņa vārda cēlies eiženijas ielas nosaukums). 1884. gadā īpašums pāriet kā vasaras dārzu māja fabrikantam un lielas ģildes vecākajam, tirdzniecības nama "a.g.sengbusch & co" īpašniekam, baronam kārlim gustavam fon zengbušam, kura dzimtai tas pieder līdz 1928. gadam, kad agrāras reformas rezultāta tas pāriet valsts īpašumā un zengbuša ģimene to izpērk par ls 6833. 1937. gadā zemes īpašnieks rīgas pilsēta atpērk to par ls 104821,30 un 1939.gadā tur ierīko rīgas pilsētas tūristu mītni. 1947.-1949. gados tur atradās bērnu nams. vēlāk arī bibliotēka.zengbušu ģimenei piederēja arī plašas teritorijas dārza ielas pāra skaitļu pusē, kur 30-os gados izveidoja vairākus gruntsgabalus. namā nr.1 dzīvoja herdera institūta docents, barons h.felkerzams. tur atradās arī v.fon zengbušam piederoša dārzniecība. namā nr.3 dzīvoja būvinženieris, publicists g.mirbahs.2018.gada sākumā muižas teritorija iegūst no metāla stabiem sastāvošu sētu, diezgan baisa un smagnēja izskata, kas neiederas apkārtējā vidē. 10
4 PointImg Uz mangaļu muižas zemes laika gaitā izveidojies trīsciems, ko no pašas muižas mūsdienās šķir jaunciema gatve. līdz mūsdienām saglabājusies 18. gadsimta vidū būvētā dzīvojamā ēka, kas ilgus gadus bijusi mangaļu mežniecība. patlaban tā ir privāta un izskatās sadalīta vairākos dzīvokļos. ēkas senatnīgumu gan ir grūti nojaust, pat tās lielākā daļa logu jau kādu laiku nomainīti pret plastmasas. tai blakus saglabājusies arī daļa no senā parka.mangaļu muiža pirmo reizi rakstos minēta jau 16. gadsimtā. patreizējā muižas dzīvojamā māja ķīšezera ziemeļu krastā netālu no langas upes ietekas būvēta 18. gadsimta vidū, liecina portāla "pilis.lv" informācija. muižā savulaik dzimis vēlākais krievijas impērijas ārlietu ministrs andrejs eberhards budbergs. 10
5 PointImg Turība, dzelzceļa stacija 10 punkti 10
6 PointImg Francena muiža 20punkti 10
7 PointImg Lai arī ievērojami pārveidota, grāves muižiņas ēka saglabājusies līdz mūsdienām. tai līdzās joprojām, nu jau kritiskā stāvoklī, atrodas neogotiskā stilā no koka celta lapene un cita saimniecības ēka.1678.gadā grāves muiža piederēja rātskungam johannam hilleboldam, 1693.gadā - prefektam gerhardam grēnam, 1725.gadā - lielās ģildes eltermanim valentīnam grāvem - no šī īpašnieka muiža ieguva savu tagadējo nosaukumu. 1791.gadā sastādītajā augusta mellīna rīgas apriņķa kartē līdzās muižai ir norāde, ar kuru apzīmē lopu muižiņu vai lauku saimniecību.19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā muiža bija patrika rica (ruetz) īpašums. rics bija populārā rīgas laikraksta "rigasche rundschau" izdevēja radinieks un šajā laikrakstā bieži parādījās ķīšezera ainas. muižā toreiz bija skaists, plašs parks, 19.gadsimta beigās par dārznieku strādāja latvietis johans vildfangs ar ģimeni un diviem palīgiem.1913.gadā muižiņas kompleksu no rica mantiniekiem par 200 000 rubļiem iegādājās latviešu izglītības biedrība un šo īpašumu nosauca par saules dārzu. nosaukumu tā ieguva no saules pulksteņa parkā. latviešu inteliģence ziedoja ievērojamas naudas summas jaunatnes izglītošanai un sporta nodarbību attīstībai, dārza teritorijā tika izbūvētas ērtas sporta būves, estrāde, parks tika iekopts un strauji kļuva populārs. straujāku saules dārza attīstību palēnināja pirmais pasaules karš, tomēr pasākumi šeit turpinājās, tika ierīkota karavīru bērnu patversme.laika posmā starp abiem pasaules kariem saules dārzā turpinājās aktīva kultūras dzīve, tika tradicionāli organizēti bērnu svētki. tomēr 1930jos gados, kad valsts sāka labāk organizēt skolu jaunatnes dzīvi, saules dārza rīkotie pasākumi vairs nebija tik populāri - t.i. daudz labi organizētu pasākumu notika arī citur. biedrība ir sevi izsmēlusi un saules dārza darbība tika kritizēta, līdz 1936.gadā saules dārzs nonāca mazpulka rīcībā.1945.gadā saules dārzs tika pārdēvēts par bērnu parku. pirmais pēckara direktors jūlijs pamiljens šeit ierīkoja skaistu dārzu, taču 1948.gadā viņam nācās aiziet no amata, jo bija pajokojis, ka bērnu parka sarkanajā stūrītī nav sarkanās krāsas. bērnu pasākumi parkā turpinājās un bija populāri. 1963.gadā šeit tika izveidota jauna institūcija - centrālā jauno naturālistu stacija "saulesdārzs". šajā laikā saules dārza teritorija un ēkas kļuva aizvien nolaistākas. tika aizbērts dīķis un nojaukts paviljons pie tā, tika pakāpeniski iznīcināta skaisti iekoptā ķīšezera krastmala.atjaunojot latvijas neatkarību, teritorija nonāca jauno dabas draugu centra "saulesdārzs" un latvijas mazpulku pārziņā.2000.gadā tika uzsākts process, kura rezultātā saules dārzs pakāpeniski nokļuva privātpersonu loka īpašumā. mūsdienās muižas ēkā izvietots jaunatnes futbola centrs "skonto", uz ezera pusi ainau aizsedz jauna apbūve. 10
8 PointImg Belvija ir sākotnējais muižiņas nosaukums, franču valodā nozīmē "daiļais skats".1930jos gados muižas ēka piederēja buragu ģimenei.gari izstieptā būve veidota baroka stilā, celta no koka. plašais bēniņu stāvs bija neapdzīvojams. vēlāk uzcelta gala piebūve un veranda "šveiciešu" stilā - tās tagad zudušas. 10
9 PointImg Helmersenu nams celts no koka 19.gadsimta sākumā, klasicisma stilā. nama vēsturi neparastu padara fakts, ka tas 1890.gadā pārvietots no agrākās adreses skolas ielā 1 uz pārdaugavu, patreizējo atrašanās vietu.māja demontēta, marķējot būvdetaļas un šādi pārvesta uz patreizējo atrašanās vietu. namu lutera draudzei tolaik dāvinājusi banķiera švarca kundze. 19.gadsimta beigās šeit dzīvoja lutera vācu un latviešu draudžu mācītājs, vairāku teoloģiska satura grāmatu autors p.paukšēns.namam 20.gadsimta sākumā bijis augsts dēļu žogs, aiz kura atradies skaists dārzs. 10
10 PointImg Elegantā, no koka celtā muižiņa saglabājusies līdz mūsdienām. bartela šeibes gruntsgabala.1841-1843.gadā šeibe uzcēla tagad redzamo vienstāva klasicisma stila koka muižiņu. ēku cēla namdaru meistars mendels un mūrnieku meistars neimanis, ēkai ir individuāls projekts, kas neseko paraugfasāžu noteiktajam kanonam. šajā laikā līdzās tika uzcelta vēl viena dzīvojamā ēka, izveidots dārzs.1857.gadā muižiņu savā īpašumā ieguva armijas kapteinis eduards bloks, kura vārdā vēlāk sāka dēvēt pašu muižiņu. 1894.gadā ēkā tika ierīkota aptieka, kas šeit atradās līdz 1937.gadam. 1900.-1905.gadā muižas teritorijā tika uzcelti divi nelieli dzīvojamie namiņi. 1930jos gados ēkas atradās ļoti sliktā stāvoklī un tās apdzīvoja tikai toreizējais bloka muižiņas īpašnieks j. benšons.bloka muižiņa ir pirmais pēc otrā pasaules kara restaurētais kultūras piemineklis rīgā - restaurācija pēc j.līcīša projekta tika veikta 1952.-1954.gadā, muižiņā iekārtoja lpsr zinātniskās restaurācijas darbnīcu administratīvās telpas. restaurācijas darbi notika arī 1963.gadā pēc g.jansona projekta, pielāgojot ēku bibliotēkas vajadzībām.ēka ilgstoši ir pamesta, to bija paredzēts atjaunot "capitolia group" investīciju projekta "textiliana" ietvaros, taču projekts finansiālu iemeslu dēļ 2008.gadā tika pārtraukts. vienstāva koka ēka ir lieliski saglabājusies, tai ir četrslīpju jumts ar kārniņiem, jumta centrā lēzens frontons ar lielu, trīsdaļīgu pusloka formas logu. šī ir vienīgā rīgas muižiņa ar galerijas (periptera) stila kolonādi, izmantotas joniskās kolonnas, kas liktas pa pāriem. kolonāde aptver trīs ēkas puses. ceturtajā, pagalma pusē atrodas ieejas portiks ar balkonu. lai mīkstinātu smagnējo iespaidu, centrālā kompozīcijas daļa veidota šaurāka un iekļauta atsevišķās rāmī.parka ieejas dubultās durvis veidotas ap 1800.gadu (?) ampīra un klasicisma stilā (1., 231.lpp). šīs ir platas vienvērtnes durvis ar virslogu, kuru masīvās proporcijas visdrīzāk noteikuši funkcionāli apsvērumi.muižiņas apbūvē šobrīd ietilpst arī neliela vairākkārt pārbūvēta vienstāva koka dzīvojamā ēka ar kolonnām dekorētu lieveni. 10
11 PointImg Bonaventūras muižiņa veidojusies kopš 16.gadsimta, muižas centrā joprojām saglabājies ēku komplekss un skaista parka atliekas. bonaventūras muiža rakstītos avotos minēta 1582.gadā, kad tā nokļūst nikolausa mollera atraitnes īpašumā. vārdu muižiņa ieguva no šīs atraitnes dēla - bonaventuras mollera - kas muižu manto 1625.gadā. 1636.gadā tā piederēja egidiusam litkenam, tad - berentam litkenam. 1710.gadā litkens to nodod kapteinim laudonam. 1780.gadā par muižas īpašnieku kļūst jānis balodis (johann ballod) - no viņa uzvārda nosaukumu iegūst plašāka apkaime. vēlāk muiža pieder francim gustavam fon lēvisam (franz gustav von loewis), nākamais mantinieks to par 10 500 rubļiem pārdod ādolfam fon vulfam.20.gadsimta sākumā muižai piederēja vairāki uzņēmumi, tai skaitā bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika (dēvēta par berteli). rūpnīca atradusies netālu no tagadējās ieejas brīvdabas muzejā, ziemeļos no tās.1919.gada zemes reformā muiža tika atsavināta un kļūst par valsts bankas īpašumu. 1934.gadā muižs centrā ierīkota valsts stādu audzētava. šeit strādāja mežzinis arturs kundziņš un mežsargi jānis lapiņš un raubiško. apkārtējās muižas ēkas un zemi valsts banka pārdod saviem darbiniekiem tančeram un sālmanim. krustiņu māja tiek piešķirta pulkvedim kreišmanim. pēc otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojas llu mežsaimniecības fakultāte, berģu astoņgadīgā krievu skola un - līdz šim brīdim - brīvdabas muzeja direkcija. 19.gadsimtā no koka celta muižiņa. pret ezeru vērstās fasādes ieejas daļu rotā kolonnas. senāk šeit pastāvēja elegants klasicisma ēku ansamblis ko veidoja ap centrālo laukumu izvietotas sešas būves.vecāko no ēkām 1936.gadā pārvietoja uz līdzās esošo brīvdabas muzeju un tajā ierīkoja muzeja fondu glabātuvi, izjaucot muižas kompleksu. 10
12 PointImg Līdz mūsdienām saglabājusies liela divstāvu koka būve ar skaistiem vēlā klasicisma elementiem, kam jau piemīt eklektisma stila iezīmes. visdrīzāk šī nav muižas ēka un drīzāk saistāma ar kūrortu darbību.bijusī karleja pusmuiža līdzās saglabājusies ievērojami pārbūvētā veidā - kā divstāvu mūra ēka, kuras telpās 1920.gadā atklāja pilsētas bērnunamu, kas šeit atradās līdz 1975.gadam. pirms tam šeit atradās trautmaņa privātklīnika - ēka, kas atradās plaša dārza vidū. te atradās arī t.s. diētiskā pansija - ditriha diētas dziednīca, kuras ēka celta 1877.gadā, rekonstruēta 1902.gadā pēc h.pīranga projekta. šajā ēkā 1920to gadu sākumā atradās ebreju bērnudārzs, tad - pilsētas bērnudārzs. iespējams, šī tad arī ir pīlādžbirzs muižiņas ēka.2009.gada pavasarī būvē iesākti apjomīgi remontdarbi, darbi apturēti un būve pamesta. 10
13 PointImg Kopš 19.gadsimta vidus rīgā ļoti strauji attīstījās rūpniecība un tieši šī iemesla dēļ jau gadsimta beigās āgenskalns sāka zaudēt savu piepilsētas vasarnīcu rajona statusu un šarmu. gandrīz pa pašu zasu un švarcmuižas robežu kādreiz tecēja neliela upīte, pie kuras pirmais latviešu cilmes uzņēmējs jānis šteinhauers jau 1764.gadā uzcēla papīra ražošanas manufaktūru, kas bija vispār pirmā rīgā. ražošanas vajadzībām upīti aizdambēja un padziļināja, izveidojot nelielu ezeriņu. pieaugot konkurencei un šteinhauera daudzo mantinieku nespējai saglabāt īpašumus, 1806.gadā papīra dzirnavas pārdod ulbrokas papīra manufaktūrai un demontē, bet blakus ezeriņam sāk veidoties citas manufaktūras. 1874.gadā savu filiāli te uzceļ vestfāles drāšu fabrika. tā jau ir nopietna izmēra celtne, kura jau toreiz, knapi spējot apmierināt pieprasījumu, saražo simtiem kilometru telegrāfa kabeļu. pēc pāris gadiem pasaulei piezvana telefons un kopš tā laika vajadzība arī pēc telefona drātīm vairs nav kontrolējama.par stratēģiskā uzņēmuma direktoru rīgā ieceļ hermani rallenbeku no āhenes. ap to laiku kļūst populāri fabriku īpašniekiem celt savas villas netālu no ražotnēm, tāpēc arī tiek iegādāts zemes gabals slokas un palisādu (tagad kuldīgas) ielu stūrī, vien pāris simtu metru no fabrikas. 1886. gadā tur uzceļ palielu vienstāva koka privātmāju ar klasicisma iezīmēm. ēka ir ar tornīti, kolonnām, lieveni, barokāliem elementiem, dekoratīviem skursteņiem un terasi. uzceļ arī zirgu stalli ar ratnīcu un nelielu ēku kalpotājiem. lai arī vizuāli ēka atgādina agrāk celtās āgenskalna muižiņas, tomēr par tādu to neviens nesauc. drīz vien direktors rallenbeks darbu drāšu fabrikā un ēku pamet, kas aizsāk nama īpašnieku maiņas karuseli, kurš nav beidzies vēl šodien.kas tik nav noticis šai namā! 20.gadsimta sākumā te izveido zīmuļu fabriku, vēlāk ierīko veikalu, kur tirgo malku. 1912.gadā toreizējas īpašnieks izstrādā kinoteātra projektu un iesniedz pilsētas būvvaldē. ierādņi ilgi pretojas vajadzībai uzstādīt vietēju petrolejas ģeneratoru elektrības ražošanai. sākas karš un kino vairs nevienam nav prātā. tomēr pēc ilgām klapatām 1917.gada sinematogrāfs tiek atvērts nelielā piebūvē baldones ielas pusē. zālē ir apmēram 300 vietu, atsevišķa tualetes telpa un sauc to visu atbilstoši laikam grandiozi -"kinoteatrs kometa". tomēr vairākkārtēju varas maiņu nomocīts tas 20-to gadu sākumā pārstāj darboties.1922.gadā ēkas nopērk rīgas biržas komitejas pārstāvis zāmvels zakss un uzsāk nopietnu to pārbūvi. diemžēl 1927. gadā z.zakss mirst, bet viņa mantiniekiem par ēku nav nekādas intereses. vēlāk tur iekārto veļas mazgātuvi, bet brīvajā gruntsgabala teritorijā 1934.gadā uzceļ nelielu "pagaidu" būvi - veikalu, kurš kā sakņu veikals darbojas vairāk kā 50 gadu.padomju okupācijas laika dzīvokļu krīzes ietvaros nams tiek sadalīts dzīvokļos un par nama stāvokli vairs īsti neviens nerūpējas. 90-to gadu sākumā tas nonāk katastrofālā stāvoklī un iedzīvotāji to pamet.dīvaini, bet tikai ap šo laiku ēku kompleksu sāk saukt par hāmaņa muižu. varbūt no tuvējās ielas, kas nosaukta par godu apgaismības laika vācu filosofam hāmanim? kādu laiku dzīvodams rīgā, hāgena-bērensa-švarca muižā, tas bieži tur pastaigājās. jautājums ir diezgan aktuāls, vai šis ir autentisks un sens muižiņas nosaukums?ap gadsimtu miju ēkām uzrodas "labdaris-attīstītājs" alkohola lieltirgotāja veidolā. tiek noslēgts līgums ar rīgas domi par 25 gadu darbību šai īpašumā, solot ievērot visas saistības un nesen piešķirto pieminekļa statusu. pāris gadu imitējot rekonstrukciju, patiesībā tiek gatavots vairāku daudzstāvu ēku projekts brīvajai teritorijai. 2007.gada vasarā darbības brīvās platības iegūšanai kļūst ekstrēmākas un ēka tiek aizdedzināta. par nelaimi dedzinātājiem ugunsgrēku ātri pamana un tik pat ātri nodzēš, jo ugunsdzēsēju depo ir vien pāris kvartālu attālumā. pēc sabiedrības spiediena vairāku gadu garumā, pilsētas tēvi spiesti iet pie tiesas un prasa līgumu lauzt. pēc garas stīvēšanās līgumu iemet papīrgrozā. tomēr nesen atkal tiek celta pretprasībaviss hāmaņa muižas ēku ansamblis iemieso vismaz 200 gadu senu vēsturi. restaurētā guļbūve 1886. gadā tika celta turīgam iļģuciema rūpniekam – vestfālenes drāšu fabrikas direktoram hermanim rallenbekam. gadiem ejot, tajā tika veiktas izmaiņas, neoklasicisma stilu papildinot gan ar baroku, gan elegantu klasicismu. piemēram, 1922. gadā toreizējais namīpašnieks, rīgas biržas komitejas loceklis zāmvels zakss, izbūvē greznu ieejas mezglu, kā arī terasi ar kolonnām dārza pusē.aksimāli precīzi restaurēt šajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī uzietos, trīs gadsimtu mantojumā saņemtos ēkas elementus. ievērojot ēkas vēsturiskās attīstības tradīcijas, atjaunojamais apjoms tiek būvēts, izmantojot šī brīža aktuālākos tehniskos risinājumus. 10
14 PointImg Šķietami necilais nams visdrīzāk ir viena no senākajām koka celtnēm rīgā.jau 1757.gadā zīmētajā hāgenu muižas zemju kartē ir attēlota ēka - "der pusmuizeneek" īpašums. visticamāk, šī ir bijusi hāgenu muižas pārvaldnieka māja.20.gadsimta pirmajā pusē ēka bija uzņēmuma "centrālviesnīca" īpašnieka bomja ģimenes īpašums.ēka sākotnēji celta barokālā stilā. pārbūves gaitā sākotnējās iezīmes ir pilnībā zudušas, zem apšuvuma un apmetumu kārtām slēpts lokailu arkādes lievenis pret pagalma pusi, kā arī pildrežģa konstrukciju ornamenti, guļkoka ārsienas. 10
15 PointImg Sv.Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca 10punkti 10
16 PointImg Eklektiskā stilā celta "waldschlösschen" alus darītavas īpašnieka dr. a. fon bingnera savrupmāja ar plašu parku. ēkas arhitektūrā atspoguļojas francijas un nīderlandes neorenesanses formas.mūsdienās namā latvijas kultūras muzejs "dauderi". ap namu ainavu parks ar mākslīgajām pilsdrupām. 10
17 PointImg Mūsdienās apskatāmā švarcmuižas ēka ir celta ap 1850.gadu, taču muižas vēsture ir senāka, no tās izveidojusies viena no interesantākajām rīgas vēsturiskajām priekšpilsētām - āgenskalns. āgenskalns (hagensberg) savu nosaukumu 17.gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas.17.gadsimtā sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais rīgas virskonsistorijas prezidents heinrihs hāgens (hagen) šeit uzcēla nelielu muižiņu. 18.gadsimta sākumā par muižiņas īpašniekiem kļuva bērensi (berens). 1768.gadā ar šīs ģimenes pārstāvi johannu sofiju bērensu (johanna sophia berens) (1750 - 1806) apprecējās rīgas birģermeistars ādams heinrihs švarcs (adam heinrich schwartz) (1740 - 1800) un vēlāk (1792) viņš muižiņu mantoja savā īpašumā un tā turpmāk dēvēta viņa vārdā. mantojuma nosacījumi gan paredzēja, ka muižiņai jāsaglabā nosaukums "hagenshof" un to jāsaglabā švarcu dzimtas īpašumā. 1786.gadā iekļauta rīgas pilsētas teritorijā. 1812.gadā āgenskalna koka apbūvi, tuvojoties napoleona armijai, nodedzināja.pašlaik redzamā muižas kungu dzīvojamā ēka celta agrākajā muižas centrā 19.gadsimta vidū.19.gadsimta beigās muižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei. 1853.gada dokuments liecina, ka uz švarcmuižas zemēm (t.i. āgenskalnā) jau ir 292 māju īpašnieki. tikai 1873.gadā švarcmuiža visā pilnībā pāriet švarcu īpašumā - tās īpašnieks ir johans kristofs švarcs (johann christoph schwartz) (1846 - 1915). 1890. gadā švarci izceļoja no rīgas un 20.gadsimta sākumā muižu pārdeva. pēc pirmā pasaules kara rīgas pilsēta savā īpašumā pārņēma arī švarcmuižas neatsavināmo daļu. 1930jos gados ēkā darbojās pilsētas 7.vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. pēc 2.pasaules kara līdz 1970jiem gadiem ēku izmantoja psrs okupācijas armija. pēc armijas aiziešanas ēka kādu laiku bija pamesta, līdz 1997.gadā to sāka izmantot latvijas valsts arhīvs. 1997.gadā veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija un tagad to izmanto centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija.muiža j.k.broces kartē atzīmēta kā "hagenshofs wirthshaus", atainojot 17.gadsimta otro pusi (1657). aptuveni šīs muižiņas apkaimē (tai pašā vietā?) j.k.broces darbā, cita autora kartē "rīgas apkaime zviedru laikos" (1657) atainota berendshof - bērensa muižiņa. nams veidots neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot romas villas arhitektūru. 10
18 PointImg Lauku īpašumu pie spilves 1615.gadā iegādājās rātskungs kaspars drēlings. dzimtas pēcnācēja ģertrūde drēlinga apprecējās ar rātskungu andreasu gotānu un šeit ierīkoto muižiņu sāka dēvēt par gotāna muižiņu.muižiņu mantoja abu dēls rātskungs pauls gotāns - viņš 1774.gadā to pārdeva māsasvīram imanuelam justam esenam, doma un pētera draudžu mācītājam. esens bija izcils sprediķotājs kurš svinīgos gadījumos pārstāvēja rīgas luterticīgos garīdzniekus. viņš bija kolekcionārs, kuru 1777.-1778.gada ceļojuma laikā apmeklēja arī berlīnes akadēmiķis j.bernulli, kurš esena kolekcijā redzēja retas, aizliegtas grāmatas, voltēra, didro, lavātera, zulcera vēstules.šajā laikā, 18.gadsimta otrajā pusē, muižu jau dēvēja par esena muižu un šādi to dēvēja vēl līdz 19.gadsimta otrajai pusei, kad tā bija krievu tirgotāja popova atraitnes īpašums. tirgotāja popova legāts muiža un tai līdzās esošie gruntsgabali palika līdz 1940.gadam.j.k.broce muižas centru zīmējis 1785.gadā, atainojis no tolka 1700.gada kartes pārzīmētā kartē (franz drelings hof).mūsdienās esena muiža izskatās nožēlojami, tās apkaime ir piedrazota. 2009.gada februārī muižas ēka tomēr nebija pilnībā pamesta. parka atliekas ap to, skaistie koki nelielajos pauguros un senatnīgā sajūta, ko iedveš pati muižas ēka, atstāj cerību, ka nākotnē šis nepelnīti aizmirstais skaistums tiks atkal celts godā. 10
19 PointImg Apkārt privāta teritorija, iekšā nav jāiet! 10
20 PointImg Domnieka Vilhelma Kreilera villa 10 punkti 10
21 PointImg Neliela, pārveidota muižiņas koka ēka ar kolonādi. ēka pārveidota, ar žogu sadalīta starp diviem īpašniekiem un ieaugusi krūmos. vairākkārt pārbūvētā muižas ēka ir saglabājusi tās kolonādi 10
22 PointImg Rīgas Sv.Jāzepa Romas kat.baznīca 10punkti 10
23 PointImg Viena no izteiksmīgākajām mācītājmuižiņām rīgā ir ap 1852. - 1853.gadu celtā sv.mārtiņa baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītājmāja. nelielai 19.gadsimta lauku muižiņai līdzīgais nams rīgas pilsētā izskatās neparasti. ēku cēla mūrniekmeistars krīgers (krüger) - tolaik šeit vēl bija skrajš, ainavisks priežu mežs. zemi un naudu mācītājmājas celtniecībai draudzei dāvināja netālās hāgena muižiņas (švarcmuižiņas) īpašnieks s. švarcs, pie kam švarcs vēlējās, lai jaunajā ēkā būtu arī skola - mārtiņa baznīcas brīvskola. skola bija paredzēta apkaimes nabadzīgajiem bērniem, skolotājs (ja tas vēl nebija precējies) varēja dzīvot nama otrajā stāvā, vienā no trim istabām. skolai bija atvēlētas telpas kreisajā spārnā, kamēr mācītājs dzīvoja labajā spārnā.mācītājmuižiņa tika celta reizē ar pašu mārtiņa baznīcu, visdrīzāk tika pabeigta neilgi pēc baznīcas celtniecības. pirmais jaunās baznīcas mācītājs bija ādams roberts starks, kas arī apmetās uz dzīvi jaunajā mācītājmājā. viņš šajā baznīcā kalpoja līdz 1881.gadam. 1902.gadā tika uzcelts vācu draudzes mācītājnams baložu ielā 27 un mārtiņa ielā uz dzīvi palika tieši latviešu draudzes mācītājs. 20.gadsimta sākumā nams tika kapitāli remontēts, no jauna uzcelta koka veranda. mūsdienās namā ir sv. mārtiņa baznīcas draudzes kanceleja. mūra ēkai ir viens stāvs uz augsta cokola. nams ir vienkāršs, tomēr tam ir izteiksmīgs elements - divstāvu rizalīts ar klasicismam raksturīgu trīsstūra frontonu. ieeju rotā vienkāršs portāls. agrāk pie rietumu spārnu bija arī koka veranda, kas tagad ir zudusi - tagad šeit ir neliela ieejas izbūve no koka. 10
24 PointImg Muižiņas ēka mazajā juglas ielā 45 celta 1763.gadā.muižas kompleksā ietilpstošās ēkas mazajā juglas ielā 43 un mazajā juglas ielā 47.muižiņa celta kā vasaras mītne. saglabājušās vērtīgas būvdetaļas, tai skaitā logi, kas pēc formas tuvu kvadrātam, ar divām vērtnēm, kuras atdala statnis.                                                zēlustes muižas dzīvojamā ēka. muižiņas nosaukums "seelust" cēlies no no vācu valodas un nozīmē "ezerprieks".muiža (bet ne patreiz redzamās ēkas) it kā minēta rakstītos avotos jau 17.gadsimtā, taču 17.gadsimta beigu kartēs nav atzīmēta, kas liek apšaubīt, ka tā būtu tik sena. celta 19.gadsimta pirmajā pusē kā vasaras mītne - tolaik muižas īpašnieks bija zviedru barons m.holsts.1763. gadā zēlustes muižu uz mazjumpravas muižas pelēdes sētas zemes uzbūvējis uzņēmējs j.h.voivods kā vasaras māju, taču drīz tajā ierīkojis zaļo ziepju ražotni. vēlāk tā tika pārveidota par cietes un pūdera fabriku. pēc m. holsta par muižas īpašnieku kļuva muižkungs šeppe, no kura muižiņa ieguva šepmuižas nosaukumu.ēka un apkārtējā teritorija restaurēta 2006.gadā, īpašnieks kaspars viškints, viens no firmas "elko" līdzīpašniekiem.                                   nelielais koka nams rotāts ar pusloka stila logu ar ampīra stilam raksturīgu spraišļojumu.agrāk nama interjeru greznoja uz guļbaļķiem līmētas tapetes. griestus klāja uz niedrēm likts kaļķa apmetums. sienu un griestu sadurvietu veidoja ieloce, kura sākās ar 2,5 cm taisnā lenķī veidotu atkāpīti no koka sienas. oriģinālo tapešu fragmentiņi saglabājušies tikai zem durvju un logu aplodām visās telpās, arī priekšnamos. pilnu tapešu ornamentāciju vairs nav iespējams noteikt. visbiežāk bija izmantoti florāli motīvi, treljāžas ornaments, pērļu virtenes. zīmējums bija kārtots vertikālās slejās. dominēja zaļie, zilie, pelēki, sārtie toņi. 10
25 PointImg Iļģuciema fabrikas īpašnieks līdzās savai rūpnīcai 18.gadsimta beigās vai 19.gadsimta sākumā uzcēla dzīvojamo namu - izcilu un salīdzinoši senu koka arhitektūras pieminekli, kas savdabīgā veidā iezīmē pāreju no piepilsētas muižiņām un pilsētas namu.šis koka nams ar saimniecības ēkām, iespējams, bija viens no sava laika lielākajiem koka dzīvojamiem namiem rīgā. arī mūsdienās ēka ir vizuāli nospiedošā veidā "iespiesta" starp fabriku korpusiem - arī pārsvarā vēsturiskām celtnēm.apkārt esošās ēkas celtas 19.gadsimta 2.pusē. šeit 1827.gadā rūpnieks f.haselkuss izveidoja manufaktūras uzņēmumu. rūpnīca no 1846.gada kļuva par j.g.šepelera vadmalas manufaktūru, 1882.gadā šeit jau pastāvēja akciju sabiedrība "iļģeciema vilnas austuve". 2.pasaules kara laikā šeit tika ražotas detaļas vācu zemūdenēm, padomju okupācijas laikā - baltijas kara apgabala ražotne - mehāniskās optikas darbnīcas.nams veidots kā šķautņu guļbūve no ļoti kvalitatīva kokmateriāla - milzu balķiem, tam ir divi stāvi, divslīpju jumts ar pusšļaupumiem. namam abu stāvu logi ir vienāda lieluma, ļoti lieli. nams celts uz augsta, no perfekti apstrādāta dolomīta veidota cokola.būve nav grezna - vienīgie fasādes dekora akcenti ir šobrīd aizbūvētais portāls un pāris lukarnas ar lēzena segmenta jumtiņiem.agrāk, šeit demontējot kādu nelielu koka dzīvojamo ēku konstatēts, ka jau agrāk šai ēkai veikts kapitālais remonts - iepriekš marķējot būvdetaļas, tā ir izjaukta, nomainītas bojātās detaļas un ēka salikta atpakaļ. 10
26 PointImg Rīgas tūrisma informācijas centrs 10
27 PointImg Viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm rīgā ir pēc 1760.gada celtā nordeķu muižas dzīvojamā ēka. mūsdienās ēka tiek rūpīgi rekonstruēta. nordeķu muiža rakstos pirmo reizi minēta 1576. gadā, kad, saskaņā ar j.k.broces ziņām daugavā piestājuši trīs zviedru kuģi un sirotāji no tiem izkāpuši krastā un nodedzinājuši divdesmit zemnieku mājas, tai skaitā nordeķus.17.gadsimta otrajā pusē tā piederēja rīgas rātes loceklim hermanim vitem - 1698. gadā kārlis xii viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon nordeka vārdu, no kura tad arī cēlies muižas nosaukums (bet varbūt uzvārds cēlies tieši no vietvārda?). 1710.gadā h.vite mira no mēra. nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta. tobrīd muižas kompleksā bija 8 celtnes - divas dzīvojamās ēkas, kūts ar zirgu stalli, klēts, leduspagrabs, rija un divi krogi bez stadulām.1783. gadā nordeķu muiža kļuva par tirgotāja, melngalvju vecākā ludviga grāves īpašumu - viņš to iegādājās no h. fon grotes. 1785.gadā uzcelta klēts. 1792. gadā grāve muižu ieķīlāja teoloģijas kandidātam j.fogelam. 1797.gadā muižas kompleksā piecas celtnes, tai skaitā ar zirgiem darbināmas papīra dzirnavas, kas darbojās līdz 1808. gadam. pēc 1812.gada kara muiža panīka. pēc j.fogela nāves 1852. gadā nordeķu muiža nonāca johana dubelta īpašumā. šajā brīdī muižas kompleksā bija 17 ēkas, tajā skaitā arī divi krogi, piecas dzīvojamās ēkas.1857. gadā muiža kļuva par jēkaba blumenbaha īpašumu. blūmenbahs muižā izveidoja dārzniecību, kokaudzētavu, dārzu. 1866. gadā muižu mantoja viņa meita helēna doroteja, kura apprecējās ar jūliju reimu, reimam piederēja dārzniecība pēterburgas priekšpilsētā. reimu ģimenei nordeķi piederēja līdz pat 1940. gadam.1899. g. pēc inženiera e. trompovska projekta līdzās tika uzbūvētas vairākas mūra siltumnīcas. 1909. g. tika uzcelts koka ūdenstornis.padomju okupācijas gados muižas ēkās bija dzīvokļi. 1968.gadā, paplašinot buļļu ielu, tika saglabātas tikai divas muižas kompleksa ēkas un 1910.gadā uzcelto kurinātavu. pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī - tāpēc nojauktas. 1990jos gados nama iemītnieki tika izlikti un ēka uz laiku bija pamesta.1997.gadā muižu no pilsētas sāka nomāt artūrs ozoliņš, kurš uzsāka rūpīgu ēku kompleksa atjaunošanu. 2009.gada aprīlī rīgas dome piekrita tam, ka nordeķu muiža un tai piegulošā parka daļa tiek nodota privatizācijā a.ozoliņa uzņēmumam "nordeķu muiža". iecerēts, ka nordeķu muiža kalpos kā sabiedrībai pieejams objekts, kurā norisināsies arī kultūras pasākumi. nordeķu muižas centrs pēc plānojuma drīzāk atgādinājusi latvijas lauku muižu. līdz mūsdienām ir saglabājušās divas dzīvojamās ēkas – muižas ēka un dārznieka ēka, tajās saglabājušies iepriekšējo trīs gadsimtu interjeri. šobrīd nordeķu muižas ēkas atdzimst. nordeķu muiža pirmoreiz pieminēta 1576. gadā ar grāves muižas nosaukumu. nordeķu muižas nosaukums muižai ir kopš 1898. gada. 10
28 PointImg RīgasMārtiņa ev.lut.baznīca 10punkti 10
29 PointImg Rīgas Sv. Alberta Romas kat.baznīca 10punkti 10
30 PointImg Ēka celta 1770jos gados uz tai kaimiņos esošās vites muižas zemes. ap muižiņu bijuši smiltāji, taču atrašanās vieta nogāzē, līdzās māras dīķim darīja to patīkamu. sākotnēji to kā krogu cēlis jēkabs biks (jacob bick), 42 gadus vecs bijušais mūrniekzellis no rīgas. vēl 1795.gadā te vēl dzīvoja mirušā krodzinieka karla ernsta lesinga (carl ernst lessing) meita un dēls, zellis - rīdzinieks, kalps un kalpone no polijas, kā arī kāds vecu drēbju lāpītājs no kurzemes ar sievu. otrais muižiņas īpašnieks - abu namnieku gvaržu rotmistrs un tirgotājs teodors henrihs fon šrēders - iegādājies to drīz pēc uzcelšanas un esot skaisti iekopis muižas apkārtni.jau 1812.gadā minēts altonas ceļš (tagadējā o.vācieša iela), kas vedusi uz altonas muižiņu - iecienītu tautas izpriecu un vasaras izbraukumu vietu. šajā laikā tā piederēja advokātam a.rēderam, kas viesnīcu izīrēja agrākajam biedrības "musse" ekonomam gedekem. altonā vēl 19.gadsimta otrā pusē nereti tika rīkoti koncerti, šeit ļoti populāri bija jāņu vakara svētki.1991.gadā notikusi ēkas arhitektoniskā izpēte (g.vanags). mūsdienās namā atrodas o.vācieša muzejs. nams celts 18.gs. trešajā ceturksnī, baroka stilā.šķautņu guļbūve ar mansarda jumtu, novietota perpendikulāri ielai un māras dīķim. j.h.klokova gravīrā attēlots, ka jumta segumam izmantoti apzāģēti baļķu nomaļi. savukārt j.k.broces zīmējumos (1792.gads) namam ir kārniņu jumts, zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. 1870jos gados uzcelts šķērskorpuss ar vertikālu dēļu apšuvumu.namā bijusi skaista tapešu apdare. tapetes datētas ar 1821.gadu, līmētas tieši uz pirmā stāva piebūves guļšķautņu sienas virs cokola paneļiem. te atrodas spilgtos melni sarkanos toņos ar zaļām un brūnām detaļām krāsota it kā iekārta ornamenta josla. tajā mijas medaljoni ar cilvēku galviņām antīkās cepurēs un augu pušķi. pārējā sienas plakne ir klāta ar zaļganzilu marmorizējumu.šajā pašā telpā noteikts arī nākamais tapešu slānis. ja pieņem, ka tapetes līmē pēc pieciem - desmit gadiem, šīs tapetes varētu datēt ar 1826.-1831.gadu. tapetes veido virs cokola paneļiem uzsēdināta iluzora balustrāde un sīku pelēku ziediņu raksts sienas augšdaļā. nama verandas fasāde apsista ar stateniski novietotiem dēļiem, dēļu sadurvietās uznaglota profilēta līste. līstes augšdaļā savienotas ar lokveida pārejām. 10
31 PointImg Viena no jaunākajām muižas tipa celtnēm rīgā ir šenberģu muižiņa - 1906.gadā līdzās mārupītei celta koka celtne ar mūra stalli. ēkai ir saglabājušies jūgendstilam raksturīgi elementi, metālkalumi.saskaņā ar 1.avotu vēl 1930to gadu sākumā namā darbojās būvuzņēmēja a.uslebera lauksaimniecības ferma. 1930jos gados nams piederējis profesoram v.bukovskim, vēlāk - viņa mantiniekiem. namā 1930jos gados dzīvojuši aktieri i.žvīgule-mača un e.mačs. 10
32 PointImg Pārsteidzošā kārtā līdz mūsdienām saglabājusies muižas ēka.voleru vārds parādās kurzemes hercogistes laikā - tas saistīts ar krogu un pļavu un nosaukts nomnieka heninga volera vārdā. zināms, ka ap 1770.gadu šo muižu nopirka latviešu uzņēmējs jānis šteinhauers. 19.gadsimta otrā pusē muiža piederēja tirgotāju un rūpnieku tālheimu ģimenei. 10
33 PointImg Rīgā ir tikai dažas no mūra celtas piepilsētas muižiņas - 19.gadsimta pēdējā ceturksnī neorenesanses stilā celtā anniņmuižas dzīvojamā ēka (t.s. "meža pils") ir viena no tām.anniņmuiža kā nekustamais īpašums pirmoreiz minēta 1595.gadā. sk. anniņmuižas vēstures aprakstu pie vecās muižas ēkas apraksta.1889.gadā anniņmuiža nokļuva māklera k. jensena īpašumā, viņa dzimtai anniņmuiža piederēja līdz pat 1920jiem gadiem. 19.gadsimta pēdējā ceturksnī līdzās iepriekšējam muižas centram tika uzcelta dzīvojamā ēka un izveidots regulāra plānojuma parks. celtnes projekta autors nav zināms.muižas ēka tika postīta 1905.gada nemieros, pēc i pasaules kara ēka ilgāku laiku palika izpostīta, vēlāk atjaunota. 1948.gadā zeme piešķirta lauksaimniecības tehnikuma izveidei. 1930jos gados anniņmuižas parkā notika svētki un zaļumballes. kopš 1957.gada šeit darbojās 2.internātskola. kopš 1970to gadu sākuma anniņmuiža nonāca latvijas universitātes pārvaldībā. sākotnēji šeit atradās ģeogrāfijas fakultāte, tagad - pedagoģijas fakultāte un lu dienesta viesnīca. muižas ēkā atrodas studentu darbnīcas un pedagoģijas vēstures muzejs.ēka ir maz pārveidota, tiek izmantota līdz mūsdienām taču nav labi uzturēta. virs ieejas saglabājies rotājums - divi sakrustoti āmuri, ko no divām pusēm balsta rūķi. daļēji saglabājies anniņmuižas parks.                                anniņmuiža (annenhof, senāk – meinerta muiža, meinershoff, meinhartshof, meyners hof) ir vienīgā no imantas apkaimes muižām, no kuras kompleksa saglabājusies kāda būve – 19.gadsimta pēdējā ceturksnī neorenesanses stilā celtā anniņmuižas dzīvojamais nams (t.s. „meža pils”). anniņmuiža kā nekustamais īpašums pirmoreiz minēta 1595. gadā. muižiņas tagadējais nosaukums radies 18. gs., par godu toreizējā īpašnieka oto fon fītinghofa šēla sievai annai. šeit bieži tika rīkotas balles, teātra izrādes, tāpēc tautā muižiņu sāka dēvēt par „lustīgo muižu”. 19.gadsimta pēdējā ceturksnī līdzās iepriekšējam muižas centram tika uzcelta jaunā dzīvojamā ēka (tā ir viena no nedaudzajām rīgas piepilsētas muižiņām, kas celta no mūra) un izveidots regulāra plānojuma parks, no kura saglabājusies daļa ar tajā esošo ozolu audzi, kā arī parka malā liepu ieskauto anniņmuižas dižozolu un dažiem mazākiem dižkokiem.1905.gadā muižas ēka tika izpostīta, taču vēlāk atjaunota. 1930. gados anniņmuižas parkā notika svētki un zaļumballes. pēckara gados vietas vēsture saistīta ar izglītību – uzbūvējot jaunas ēkas no 1957.gada te bija 2.internātskola. bet kopš 70. gadu sākuma anniņmuiža nonāca latvijas universitātes pārvaldībā. sākotnēji šeit atradās ģeogrāfijas fakultāte, tagad – pedagoģijas fakultāte.1877.gadā tika izbūvēta arī rīgas-tukuma dzelzceļa līnija ar solitudes staciju, kura kopš 1929.gada pārsaukta par imantu.no muižasapbūves kompleksa ir saglabājusies 19. gs. otrajā pusē eklektisma stilā celta mūra vienstāvumuižas dzīvojamā ēka uz augsta cokola, ar mezonīnu un torņveidīgu izbūvi – ar tam laikamraksturīgo simetrijas ass principu. anniņmuižas dzīvojamai ēkai 1970. gadu beigās sabrukaterase 10
34 PointImg Viens no izcilākajiem muižu arhitektūras pieminekļiem rīgā ir kleistu muižas kungu nams - skaista 18.gadsimta otrajā pusē no koka celta būve,kas šeit celta iepriekšējā - ziemeļu kara laikā bojā gājušā kungu nama vietā. kleistu muiža savā laikā bijusi liela dzimtmuiža ar attītītu lopkopību, putnkopību, augļkopību un puķu audzēšanu,pēc savas struktūras tā bija salīdzināma ar latvijas lauku muižu centriem. muižai piederēja 4000 pūrvietas,no kurām 750 pūrvietas bija sadalītas 11 dzimtļaužu saimniecībām.livonijas ordeņa mestrs gotfrīds ketlers 16.gadsimtā izlēņoja kleistu muižas īpašumus matiasam brāderam (mathias brahder). vēlāk, precību rezultātā īpašums nonāca pulkveža hansa berga (hans berg) rokās. rakstītos avotos kungu māja pirmoreiz minēta 1638.gadā – šī ēka gāja bojā ziemeļu kara laikā. 1662.gadā kāds bergu dzimtas loceklis kleistus ieķīlāja tirgotājam johanam fon šulcenam (johann von schultzen).1754. gadā kleistu muiža no bergu dzimtas nonāk birģermeistara georga kristofa andreai (georg christoph andreai) īpašumā. 1764.gadā, rātskungam gothardam fon fēgezakam (vegesack) apprecot birģermeistara andrē meitu, muiža kļuva par fēgezaku īpašumu. visdrīzāk šajā laikā uzcelta patreiz redzamā kungu māja. šai dzimtai muiža piederēja līdz 1880jiem gadiem, kad fēgezaki muižā uzturējais vairs tikai vasarā kopā ar viesiem.1921. gadā muižas centrs tika atstāts īpašniecēm konstancei un elenai fon šulcēm. no 1922. līdz 1928. gadam muiža tika iznomāta pienrūpniekam otto īvānam, kurš muižā ierīkoja piena ražošanas un pārstrādes bāzi. tā kā ienākumi no piena pārstrādes nebija lieli, o.īvāns nomas līgumu nepagarināja, un muižas ēkas 1930jos gados vairs netika apdzīvotas.pēc otrā pasaules kara muižas ēkas tika piešķirtas mikrobioloģijas institūtam, kas dzīvojamajā ēkā iekārtoja dzīvokļus. saskaņā ar fēgezaka znota, ierēdņa f.brakela atmiņām 18.gadsimta beigās muižā bija trīs dzīvojamās ēkas - kungu nams, kungu ērbērģis (saglabājies līdz mūsdienām) un nomnieka dzīvojamais namiņš. nomnieka namiņā 19.gadsimta sākumā dzīvoja kleistu muižas nomnieki, bijušie dzimtcilvēki andrejs dumpis un viņa brālis georgs. viņi 1838.gadā nopirka mazdammes un lieldammes muižas. georgs lieldammes muižu saglabāja īpašumā līdz mūža beigām.muižas kungu nams ir vienstāva koka guļbūve ar mansarda jumtu un ārkārtīgi greznu interjeru. zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. jaunās ēkas pamatos ir iemūrēti akmens kaluma fragmenti ar putti figūriņām un kolonniņu detaļām - iespējams, tās bija detaļas no grezna 17.gadsimta manierisma stila kamīna vai portāla apdares. logu apdares stils tuvāks rokoko.nama apakšstāva griesti bija ar ģipša segumu un stuka rotājumiem, sienas klātas ar apgleznotu audumu - zālē ar itālijas ainavām, viesistabā ar augļu un puķu kompozīcijām, kādā no viesistabām virs durvīm attēloti 18.gs. 60.gados daugavā būvētie dambji. ēdamistabas sienas greznoja meža ainavas ar 18.gs. raksturīgiem medību skatiem. telpās bija ar safjānādu pārvilktas mēbeles, venēciešu un holandiešu spoguļi, īsti holandiešu krēsli. guļamistabas atradās augšstāva mansardos.gleznojumus izgatavojuši no itālijas ataicināti meistari. diemžēl šie audumi līdz mūsdienām nav saglabājušies. 1980to gadu izpētes darbos fiksēts tikai vienas nelielas telpas sākotnējais interjers, kurā tieši uz guļšķautņiem iluzori (ar gaismas un ēnas līnijām) gleznots pildiņu panelis ar ziedu vītņu festoniem. sienas virs cokola klājušas auduma tapetes. telpas rekonstrukcijas planšetē attēlota arī 18.gadsimta vidū un otrā pusē populārā ar zemglazūras kobalta zilo krāsu holandiešu flīzīšu tradīcijās apgleznotā podiņu krāsns.nama dēļu durvīm ilgstoši tika izmantota kastes slēdzene. durvis greznas, ar aplikatīvu klasicisma dekoru.zelmiņi veidoti pildrežģa tehnikā. 19. gadsimta sākumā celtne tika apšūta ar dēlīšiem, izbūvēts lievenis ar kolonnām. pēc otrā pasaules kara ēkā tika veikti vairāki nekvalitatīvi remonti, pilnībā mainot iekšējo plānojumu un izveidojot jaunas ieejas. līdzmūsdienām saglabājusies muižas apbūve. muižiņa bija valsts jurisdikcijai pakļautajādaugavgrīvas draudzēkleistu muižā dzīvojis arī j.k. broce (pēc 1768. gada), kad viņš pēc vitenbergasuniversitātes beigšanas ieradās kleistu muižā, lai uzņemtos rātskunga gotharda fonfēgezaka dēla audzināšanu1793. gadā arī tapis broces zīmētais kleistu muižas attēls,kas atspoguļo tā laika muižas ainavu. kleistu muižas kompleksā bija 3 dzīvojamās ēkas –kungu nams, kungu ērberģis un nomnieka dzīvojamais namiņš, kā arī saimniecības ēkasun parks. gothards fon fēgezaks uzcēla greznu dzīvojamo ēku/ kungu namu. kleistumuižas kungu māja ir 18.gs. beigās celta vienstāvu ēka guļbūves konstrukcijā uz augstiemmūra pamatiem ar mansarda jumtu. celtnei ir barokāls apveids, ēkas galos pildrežģukonstrukcijas zelmiņi. vēlāk kungu māja apšūta ar spundētiem dēļiem, kur pie ieejasuzbūvēts lievenis klasicisma stilā ar lēzenu frontonu, ko balsta 2 kolonnu pār19.gs.muižas kungu mājā bijis ļoti grezns interjers 10
35 PointImg Kultūras pils 10punkti 10
36 PointImg Tuvu vecrīgai pārsteidzošā kārtā saglabājusies 18.gadsimta beigās - 19.gadsimta sākumā celta vienstāva koka muižiņa.tā piederējusi krievu tirgotāju popovu dzimtai par ko liecina arī virsgaismas logā saglabājusies metālā kalta īpašnieku monogramma. jau 1769.gada plānā šajā vietā ir attēlots muižiņu puduris aleju, franču dārzu un sakņudārzu ielenkumā - tātad šeit bijušas vairākas šādas ēkas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies palikusi tikai viena.ēka 19.gadsimta beigās vai 20.gadsimta sākumā apšūta ar līmenisku dēļu segumu, nosedzot sākotnēji gludo fasādes virsmu. muižiņas koka ēka celta šķautņu guļbūves tehnikā. ēkai liels mansarda jumts, augsts mūrēts cokols, kurā izveidots arī pagrabs. mansards apdzīvots. ēkas tēlu lielā mērā nosaka izteiksmīgie logi, kas veidoti dažādu laiku stilā.celtne veidota vēlīnā baroka stila formās ar klasicisma iezīmēm jumta logu dekorā, lukarnās, portālos un ārdurvju formās. būvkalumos un iekšdurvju apmalēs ir arī rokoko iezīmes. durvju vērtnes veidotas klasicisma stilā - ar kanelurētiem cokola pildiņiem, frīžu joslu un piekariņiem augšējā pildiņa spoguļa apakšējā daļā. vērtnēm izmantotas masīvas l veida kāšviras, uzlikts augšējais un apakšējais aizbīdnis. durvīm bijusi paliela kastes slēdzene ar noapaļotiem galiem, par ko mūsdienās liecina tikai tās nospiedums.savdabīgs nama elements ir visu ietvi pārsedzošs, uz koka lokiem balstīts nosegs virs ieejas durvīm - iespējams, tas savā laikā ļāva "sausām kājām" nokļūt no karietes iekštelpās. 10
37 PointImg Lidosta Spilve 10 punkti 10
38 PointImg Rīgas dome 10
39 PointImg Baznīca 10punkti 10
40 PointImg Botāniskajā dārzā tuvu viena otrai atrodas trīs muižiņu ēkas (sk. vīlipa ielas korpusu un trešo muižiņas ēku). tā kā to agrākie īpašnieki mūsdienās nav zināmi un tām visām ir viena adrese, muižiņas šeit tiek atšķirtas pēc tā, kurai ielai tuvāk tās atrodas.kandavas ielā 2 atradās arī zasu muižas centrs - var uzskatīt, ka trīs mūsdienās saglabājušās muižiņu ēkas pieder senajam zasu muižas centra apbūves kompleksam. par zasu muižas centru nereti uzskatītā teritorija uz daugavgrīvas un buļļu ielas stūra ir daļa no zasu muižas īpašumiem, kur 18.gadsimtā latviešu uzņēmējs šteinhauers uzcēla mazāku muižiņu.zasu muižas nosaukums cēlies no tās agrākā īpašnieka zasa (17.gs.). 18.gadsimta vidū zasumuižas īpašumus iegādājās jānis šteinhauers, kurš šeit 1745.-1750.gadā ierīkoja muižiņas. nedaudz vēlāk izveidojās tradīcija šeit plaši atzīmēt jāņus, šeit notika zāļu un puķu tirgus.20.gadsimta sākumā tagadējā botāniskā dārza teritorija piederēja rūpniekam, nīderlandes karalistes konsulam a.volfšmitam. 20.gadsimta sākumā muižiņā darbojās e.fon rotastes privātā nervu dziednīca un 1920jos gados - k.erdmaņa dārzniecība. 1926.gadā šeit sāka veidot botānisko dārzu, kas izmantoja arī agrāko muižas īpašnieku volfšmita un stricka celtās oranžērijas.dzirciema ielai tuvākā muižiņa ir vienstāva koka ēka, tās centrālā daļa - divstāvu. ēkas fasādes rotā reti sastopama akmens rustu imitācija no koka. logailas pusloka formā. ēka ir unikāla, maz pārbūvēta. celta kā vasaras mītne. 10
41 PointImg Blaus esot bijis saistīts ar krievijas ķeizara galmu un personiski pazīstams ar dinamīta izgudrotāju nobeli. tagad muižiņa ir privātīpašumā un labi uzturēta. 10
42 PointImg Torņkalna dzelzceļa stacija 10punkti 10
43 PointImg Hartmaņa muižas ēkas 10punkti 10
44 PointImg Nams celta 18.gadsimta otrā pusē - 19.gadsimta sākumā. kaut gan šrēdera nams tagad atrodas pilsētas centrālajā daļā, laikā, kad tas ticis būvēts, pilsētas šeit vēl nebija - tāpēc ap namu kā lauku sētā izvietotas vairākas saimniecības ēkas.līdz 20.gadsimta sākumam muižiņa bija šrēdera īpašums, līdz 1930to gadu vidum - ādu rūpnieka a.g.dumpfa īpašums - ādu ģērētava. pēc tam, līdz 1940.gadam - "latāda" rīgas ādu ģērētava. 2004.gadā šīs fabrikas ēkas tika nojauktas bez saskaņojuma, atbrīvojot vietu "z torņu" būvlaukumam.nams pārbūvēts eklektikas stilā 19.gadsimta beigās vai 20.gadsimta sākumā, šai laikā nams apšūts ar līmenisku dēļu segumu. divstāvu koka ēka, šķautņu guļbūve ar mansarda stāvu, mansarda stāvam logiem barokāla forma. līdz nesenajai pārbūvei ēkā vēl bija saglabājusies klasicisma laikmeta tualete ar divām kabīnēm. nama galvenās ieejas durvis jau sen kā aiznaglotas un, domājams, nav iznīcinātas.būves apjomam ir barokāla forma, taču daudzās detaļās - logos, durvīs, portālā - jūtama klasicisma ietekme. dažos būvkalumos un iekšdurvju apmalēs arī rokoko stila iezīmes. pagalmā vērtīgs klasicisma stila ēku ansamblis - tai skaitā sena saimniecības ēka, kas novietota ar galu pret ielu. šīs ēkas centrā bija stallis ar ratnīcu un galos - pa apkurināmai istabai. 10
45 3509 Svētā Pētera un Pāvila baznīca 10 Slēptais punkts
46 3508 Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca 10 Slēptais punkts
47 3506 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca 10 Slēptais punkts
48 3549 Rīgas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
49 3487 Rīgas Doms 10 Slēptais punkts
50 3486 Svētā Pētera baznīca 10 Slēptais punkts
51 3485 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca 10 Slēptais punkts
52 3505 Torņakalna baznīca 10 Slēptais punkts
53 3759 Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
54 4186 Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca 10 Slēptais punkts
55 4185 Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca 10 Slēptais punkts
56 4074 Rīgas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca 10 Slēptais punkts
57 3804 Jaunciema Evaņģēliski luteriskā baznīca 10 Slēptais punkts
58 3792 Rīgas svētās trīsvienības evaņģēliski-luteriskā baznīca 10 Slēptais punkts
59 3740 Betānijas dominikāņu māsu sv. Jāzepa klosteris 10 Slēptais punkts
60 3723 Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
61 3681 Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
62 3655 Svētā Antona Romas katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
63 3610 Rīgas Mateja baptistu draudze 10 Slēptais punkts
64 3604 Rīgas Kristus Pestītāja svētbildes pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
65 3600 Svētā Jēkaba katedrāle 10 Slēptais punkts
66 3584 Svētā Jāņa baznīca 10 Slēptais punkts
67 3583 Kristīgā baptistu draudze "Betlēme" 10 Slēptais punkts
68 3580 Kunga Debesbraukšanas pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
69 3577 Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca 10 Slēptais punkts
70 3576 Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
71 3574 Rīgas Golgātas baptistu draudze 10 Slēptais punkts
72 3573 Visu svēto pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
73 3572 Sv.Trīsvienības katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
74 3571 Baptistu draudze 10 Slēptais punkts
75 3569 Iļģuciema baptistu draudze "Atmoda" 10 Slēptais punkts
76 3568 Āgenskalna baptistu baznīca 10 Slēptais punkts
77 3566 Vecā Ģertrūdes baznīca 10 Slēptais punkts
78 3556 Kunga Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
79 3552 Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudze 10 Slēptais punkts
80 3551 Svētā Jāzepa katoļu baznīca 10 Slēptais punkts
81 3550 Svētā Alberta baznīca 10 Slēptais punkts
82 3548 Kristus Evanģēliski luteriskā baznīca 10 Slēptais punkts
83 3547 Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
84 3530 Augšāmcelšanās luterāņu baznīca 10 Slēptais punkts
85 3528 Sv. labticīgā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
86 3527 Usmas baznīca 10 Slēptais punkts
87 3523 Rīgas svētā pravieša un Priekšteča Jāņa baznīca 10 Slēptais punkts
88 3522 Kazaņas Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
89 3521 Svētā ercenģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca 10 Slēptais punkts
90 3520 Rīgas Svētās Trijādības katedrāle 10 Slēptais punkts
91 3514 Krusta Baznīca 10 Slēptais punkts
92 3513 Biķeru Svētās Katrīnas baznīca 10 Slēptais punkts
93 3512 Sv. Pāvila baznīca 10 Slēptais punkts
94 3511 Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle 10 Slēptais punkts
95 3510 Rīgas baptistu Vīlandes draudze 10 Slēptais punkts
Addidas Runtastic
Compatible with Strava
Polar
Fitbit
Suunto
Compatible with Strava
Decathlon
Under Armour
Huawei Health